Producents Juris Millers savā facebook profilā ievietoja stāstu un video, kurā satikās ar diviem Valsts Ieņēmumu dienesta darbiniekiem! Uzņemtajā materiālā redzama VID “fizisko amatpersonu” ciniskā attieksme pret saviem klientiem.
Lūk, ko viņš raksta:
“Kā VID iznīcina Latviju!
Draugi! Izlasiet un noskatieties video – tā ir realitāte VID, par ko daudzi baidās runāt atklāti. man vairs nav bail, jo nav ko zaudēt. Būšu pateicīgs par dalīšanos ar šo ierakstu!
Nesen sabiedrību šokēja vēsts, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) ir piespriedis 300 EUR sodu kādam uzņēmējam par to, ka kasē bija 3 “lieki” eiro. Varu teikt, ka šis uzņēmējs vēl tika sveikā cauri, jo lūk, ar ko bija jāsaskaras man, par praktiski identisku pārkāpumu saņemot daudz smagāku sodu, kurš ir apstrīdēts tiesā.
2015. gada vasaras nogalē padomju zinātnes funkcionāru vēl neizmirušās paaudzes saujiņa, kas ieperinājusies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) ierēdņu rindās, mirdzošām acīm berzēja rokas – mēs atņemsim Milleram atjaunoto koncertzāli “Rīga” – pēc 42 gadu mērķtiecīgas šīs zāles neapsaimniekošanas kāds naivais muļķītis par savu naudu to atjaunojis, bet tālāk tajā saimniekosim mēs! Daļa tālāko notikumu zināma – LZA izmantoja vistipiskākās reiderisma metodes, klaji nospļaujoties par Civillikumu un citām Latvijas tiesību normām – LZA paralizēja koncertzāles darbību, atslēdzot apkuri, elektrību un ūdeni. Rezultātā – telpas šobrīd brūk kopā vārda tiešajā nozīmē. Bet – ne par to šoreiz ir stāsts.
Saprotot, ka LZA rīcība neatbilst likumdošanai (uz to savā vēstulē norādīja pat Tieslietu ministrija), LZA ķērās pie Latvijā nevainojami strādājošas metodes – VID inspektoru uzsūtīšanas. Dienās, kad koncertzāles apmeklētāji telpās varēja ienākt tikai policijas klātbūtnē (jo LZA patvaļīgi bloķēja durvis, neļaujot skatītājiem ienākt telpās), kā maitu vanags atlidoja VID inspektore. Tieši pirms izrādes, kad nevienam nebija laika ar viņu krāmēties. Bet – tas viņu maz interesēja.
Un te sākas NOTIKUMS NR.1. Kā jau tas mēdz būt, pirms izrādes aktieri mēdz iegriezties kafejnīcā, lai nopirktu kafiju, sulu, vai ko citu. Izņēmums nebija arī šī reize, kad viens no Latvijā ļoti populāriem aktieriem (kurš pēc tam VID rakstīja paskaidrojumu), jau būdams izrādes kostīmā, atnāca pēc kafijas un kruasāna. Par pirkumu nolicis 5 eiro banknoti, viņš paņēma kafiju un kruasānu, bet aizmirsa paņemt atlikumu, jo kafejnīcā sāka ierasties izrādes apmeklētāji, bet viņš jau bija skatuves kostīmā. Steigšus devies uz grimmētavu, aktieris atstāja nepaņemto atlikumu, solot atnākt tam pakaļ vēlāk. Bet – par šiem dažiem “liekajiem” eiro, kafejnīcai tika piespriests 400 eiro sods. Protams, godprātīgais VID pilnā kaklā bļaus – “Ne tikai par to!!!” Jā – atzīšos vēl vienā “noziegumā” – redzot saspīlēto atmosfēru un LZA rakstveidā izteiktos draudus ar varu pārņemt telpas, visus nozīmīgākos uzņēmuma dokumentus no koncertzāles telpām laicīgi pārvedu uz drošāku vietu. Un šis bija mans lielākais noziegums – nespēja nekavējoties uzrādīt pieprasītos dokumentus, lai gan VISI pieprasītie dokumenti tika uzrādīti pēc dažām dienām, tiekoties ar šo VID inspektori.
Būdams uzņēmējs kopš 1993. gada (tieši tad es dibināju savu pirmo firmu), nešaubīgi zināju – VID rīkotajām tematiskajām pārbaudēm 99,99% gadījumu sekos audits. Un – mana intuīcija mani nepievīla arī šoreiz.
Un te sākas NOTIKUMS Nr. 2. No maija līdz novembrim ilga audita sāga, kuras veikšanai VID nešaubīgi mobilizēja savus spējīgākos kadrus, kuriem bija dots tikai viens uzdevums – par katru cenu atrast nelikumības SIA “Rīgas koncertzāle” un koncertzāles atjaunošanu veikušajos uzņēmumos. Sākās “aktīva darbība” – tiku vairākkārt saukts uz VID (un tā ir nejauša sakritība, ka savas pārbaudes VID gribēja veikt tieši laikā, kad man bija jāgatavojas tiesas sēdei pret LZA, bet tā, protams, ir tikai nejauša saktība, vai ne?), VID inspektori perfekti imitēja darbošanos – atkārtoti kopēja simtiem lappušu, kuras jau tematiskās pārbaudes laikā tika kopētas un bija VID rīcībā (lieliska valsts līdzekļu taupība, vai ne?), pastiprināti izrādot interesi par koncertzāles atjaunošanas posmu un tā dokumentāciju, kura, starp citu, ir vairāku tūkstošu lappušu bieza (projekti, akti, pavadzīmes, līgumi, sertifikāti, saskaņojumi, u.t.t).
Lai arī VID inspektori deklarēja, ka viņus galvenokārt interesē šie būvdarbi, nevienu lapu no projektu dokumentācijas viņi pat nenokopēja – pašķirstot projektu dokumentāciju, kļuva skaidrs, ka šī VID inspektore, visticamāk, nekad mūžā nebija saskārusies ar šādiem jautājumiem, jo pat nespēja atšķirt terminus “vienkāršotā renovācija” un “kapitālā celtniecība”. Interesanti, ka VID inspektori arī atteicās klātienē apmeklēt koncertzāles telpas, lai pārliecinātos par dokumentos norādīto darbu faktisko esamību dabā.
Ar ko tas viss beidzās? Ar ģeniālu skaitļu manipulāciju, kuras rezultātā no divu uzņēmumu bilances tika “izslēgti” visi ar renovācijas darbiem saistītie izdevumi un apgalvojumu, ka šādi darbi dabā neesot veikti. Šo fiktīvo manipulāciju rezultātā abiem uzņēmumiem pat esot bijusi plena (!!!), no kuras, protams, jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, soda nauda un kavējuma nauda. Interesanti, kā VID spēs tiesā paskaidrot un pierādīt, ka viņas ieskatā renovācijas darbi nav tikuši veikti un samaksa par tiem (ka uzskata VID) ir fiktīva, ja ir kompetentu institūciju slēdzieni – Rīgas būvvalde sastādīja aktu, kurā apliecināja, ka veiktie renovācijas darbi atbilst iepriekš Būvvaldē saskaņotajiem projektiem, bet Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir veicis vairākas jaunizbūvētās ugunsdrošīnas trauksmes un izziņošanas sistēmu pārbaudes un konstatējis, ka tās ir izbūvētas atbilstoši projektiem un darbojas nevainojami. Šie ir tikai divi “sīki” piemēri, kurus VID nevēlējās ņemt vērā, jo, acīmredzot, tam bija dots virsuzdevums – ar administratīva akta palīdzību “konstatēt”, ka koncertzāles atjaunošana nav notikusi, lai tādejādi iedotu “pierādījumus” LZA. Nožēlojami.
Un – desertam – NOTIKUMS Nr.3. Atbilstoši VID ierastajai praksei, īsi pirms noslēguma sarunas, man tika atsūtīts desmitiem lappušu garš lēmums (kura saturam, es, protams, piekrist nevarēju) un prasība atnest vēl vairākus simtus dokumentu. Ar savu intuīciju jutu – šī būs interesanta “saruna”, tādēļ nolēmu to fiksēt video. Kas no tā sanāca, redzams pievienotajā video. Tas ir 7 minūtes garš, taču aicinu to noskatīties pilnībā.
Sausais atlikums – VID uzskata, ka koncertzāles renovācijas darbi nav notikuši un uzņēmumi ir jāsoda, lai gan visa parejā Latvijas sabiedrība lieliski atceras, kādā stāvoklī šīs telpas bija 42 gadus un kā tās tika atjaunotas, ievērojot visas prasības. Lūk, kādu mantojumu saņem jaunā VID direktore – bezjēdzīgu naudas šķērdēšanu kārtējā tiesvedībā, tā vietā, lai objektīvi un godprātīgi pildītu savu darbu. Ak jā – audita laikā (tas irlga pus gadu!) manus uzņēmumus auditēja vismaz 6 darbinieki. Lielākais, ko viņi pusgada laikā spēja “samahinēt” ir dažu simtu eiro sods. Mana vēršanās tiesā šoreiz nebūs par soda apmēru, pet par VID idiotisko apgalvojumu, ka koncertzāles “Rīga” atjaunošanas darbi neesot notikuši. Un to apgalvo VID darbinieki, kuri atteicās pat atnākt uz koncertzāli! Ceru, ka Dace Pelēkā un jaunā VID ģenerāldirektore spēs iemācīt saviem darbiniekiem saskarsmes kultūru un cieņu pret klientiem.”
VIDEO:
